Kas ir ilgtspējīgas krāsas koncepcija?
Saskaņā ar Makgila universitāte (Kanāda) formulējumu ilgtspēja nozīmē mūsu pašu vajadzību apmierināšanu, neapdraudot nākamo paaudžu spēju apmierināt savas vajadzības. Tādējādi ilgtspējīga pieeja ļauj izvairīties no dabas resursu iztērēšanas (noplicināšanas), lai saglabātu ekoloģisko līdzsvaru un uzturētu dzīves kvalitāti. Ilgtspēju var uzskatīt par veidu, ar ko panākt uzlabojumus tādās jomās kā cilvēku veselība, ietekme uz vidi un materiālu aprites nodrošināšana.
Lai atbalstītu ilgtspējīgu krāsu produktu izstrādi, var izmantot 6 tālāk minētos principus.
- Samaziniet vai pārtrauciet bīstamo vielu lietošanu.
- Samaziniet izejvielu ražošanas radīto negatīvo ietekmi uz vidi. Palielināt atjaunojamo izejvielu izmantošanu.
- Palieliniet un uzturiet krāsu un pārklājuma produktu veiktspēju.
- Samaziniet oglekļa emisiju daudzumu izejvielu un gatavu krāsu produktu loģistikas un izplatīšanas procesā.
- Samaziniet negatīvo ietekmi uz vidi, kas saistīta ar krāsas likvidēšanu.
- Samaziniet emisijas no krāsu un pārklājumu produktiem to lietošanas laikā.
Padarot krāsu produktus ilgtspējīgākus, mēs apzinām iespējas samazināt to negatīvo ietekmi.
- Saskaņā ar krāsu nozares informāciju, 3% no GOS, kas Eiropā nonāk atmosfērā, nāk no dekoratīvajām krāsām.
- No cilvēka veselības viedokļa augsts GOS līmenis var izraisīt astmu, sliktu dūšu un citas alerģiskas reakcijas. Riska grupās ietilpst profesionāļi, kuri ikdienā ilgstoši saskaras ar šiem produktiem. Pasaules Veselības organizācija norāda, ka profesionāliem krāsotājiem ir par 40% lielāka iespēja saslimt ar plaušu vēzi nekā pārējiem iedzīvotājiem.
- Vides aspekti arī rada nopietnas bažas, jo katrs saražotais krāsas litrs var radīt līdz pat 30 litriem toksisku atkritumu, norāda the Guardian.
Kā ar Eiropā izmantoto ekomarķējumu un zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) praksi atbalsta ilgtspējības ideju?
Šī analīze ir izstrādāta, lai sniegtu pārskatu par to, kā ekomarķējums Eiropā un Zaļais publiskais iepirkums (ZPI) atbilst ilgtspējības kritērijiem. Proti, kādi ir priekšnosacījumi, lai Eiropā izmantotu ekomarķējumu uz krāsu un pārklājumu produktiem vai lai produkti atbilstu ZPI kritērijiem. Šīs prasības tiek analizētas no ilgtspējas viedokļa, novērtējot, cik lielā mērā tās atbilst sešiem ilgtspējas kritērijiem. Jāņem vērā, ka ZPI kritēriji ir orientējoši. ES dalībvalstīm ir tiesības tos piemērot un pielāgot individuāli.
ES Zaļā publika iepirkuma kritēriji (2018) | ES ekomarķējums (2018) | Ziemeļu gulbis (2021) |
Zilais Enģelis (2019) |
|
---|---|---|---|---|
Ierobežot bīstamo vielu lietošanu |
|
|
|
|
Ierobežot emisijas no krāsu un pārklājumu produktiem to lietošanas laikā |
|
|
|
|
Pieprasīt veiktspējas standartus krāsu un pārklājumu izstrādājumiem |
|
|
|
|
Ierobežot konkrētu izejvielu izmantošanas negatīvo ietekmi uz vidi |
|
|
|
|
Ierobežot oglekļa emisijas no izejmateriālu un gatavo krāsu produktu loģistikas procesa |
|
|
|
|
Ierobežot negatīvo ietekmi uz vidi, kas saistīta ar krāsas iznīcināšanu |
|
|
|
|
Tabulā iekļautās analīzes un novērtējuma pamatā ir tālāk minētie secinājumi.
- Ierobežot bīstamo vielu lietošanu. Visos attiecīgajos dokumentos (standartos) tiek izmantota viena un tā pati pieeja. Proti, ir noteikti ierobežojumi bīstamo vielu un maisījumu lietošanai saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti to apakškritērijos attiecībā uz bīstamības klasifikāciju, riska frāzēm, ļoti bīstamām vielām un konkrētām citām sarakstā iekļautām vielām.
- Ierobežot emisijas no krāsu un pārklājumu produktiem to lietošanas laikā. Šajos dokumentos norādītie kritēriji nosaka gaistošo organisko savienojumu (GOS) un daļēji gaistošo organisko savienojumu (DGOS) maksimālās pieļaujamās koncentrācijas. GOS un DGOS saturs jānosaka galaproduktam, un tajā jāiekļauj visas ieteicamās piedevas, ko pievieno pirms lietošanas, piemēram, krāsvielas un/vai šķīdinātāji.
- Pieprasīt veiktspējas standartus krāsu un pārklājumu izstrādājumiem. Visos dokumentos iekštelpu un āra krāsu atbilstība tiek novērtēta ar līdzīgām metodēm, izmantojot veiktspējas standartus, piemēram, saslapināts virsmas izturību pret berzi, dispersijas ātrumu, izturību pret laikapstākļiem, izturību pret sēnītēm un aļģēm utt.
- Ierobežot konkrētu izejvielu izmantošanas negatīvo ietekmi uz vidi. Attiecībā uz krāsas sastāvdaļām, šķīdinātāju, saistvielu un TiO2 (baltais pigments) ražošanai ir būtiska ietekme uz vidi, kas saistīta ar izejvielu ieguvi. Standartu kopējā nostāja ir vērsta uz ražošanas ietekmes samazināšanu, pievēršoties konkrētām sastāvdaļām un devām. Proti, neizmantojot vielas, kas klasificētas kā videi bīstamas ar riska frāzēm H410, H411 un/vai H412 saskaņā ar CLP regulu (Nr.) 1272/2008, vai līdz minimumam samazināt to izmantošanu. Pieļaujamā deva ir atkarīga no izvēlētā standarta. Visi standarti nosaka GOS un DGOS pieļaujamās koncentrācijas atkarībā no galaprodukta veida. Visi standarti pieļauj nelielas novirzes bundžās iepakotu produktu (izotiazolinona) izmantošanā, kas nozīmē to ierobežotu koncentrāciju galaproduktos.
- Ierobežot oglekļa emisijas no izejmateriālu un gatavo krāsu produktu loģistikas procesa. ES Zaļā publiskā iepirkuma kritērijos nav iekļauta nekāda informācija par materiālu ražošanu.ES ekomarķējuma, Ziemeļu Gulbja un Zilā Enģeļa standarti pieprasa iesniegt dokumentus saistībā ar TiO2 ražošanu, ja produkts satur vairāk par 3,0% titāna dioksīda. Standartiem ir vienādas noteiktās robežvērtības TiO2 ražošanas vienībām. Nevienam no šiem četriem standartiem nav ierobežojumu attiecībā uz oglekļa emisijām no citām izejvielām un uz lietošanai gatavu krāsu izstrādājumu loģistiku.
- Ierobežot negatīvo ietekmi uz vidi, kas saistīta ar krāsas iznīcināšanu. Tikai ES Zaļā publiskā iepirkuma kritērijiem ir ierobežojumi attiecībā uz negatīvo ietekmi uz vidi, kas saistīta ar krāsas iznīcināšanu. Pārējos trīs standartos šādas prasības nav minētas.